pa šīm pāris dienām/naktīm, kad mokos bezmiegā (laikam zāļu ietekmē) man ir bijis laiciņš, lai padomātu, tiešām liekas, ka esmu gandrīz visu dzīvi pārdomājusi: ir lietas, pēc kurām tiešām ļoti ilgojos un gribētu, lai tās notiek/piepildās, bet tajā pat laikā - visam pienāk savs laiks un kad pienāks īstais brīdis, tas arī notiks, tāpēc vienkārši, ļaušu, lai viss iet savu gaitu un pati palēnām iešu uz priekšu, jo nekas nestāv uz vietas, vai ne? dzīve jau neapstājas.
vēl gribēju šodien pieminēt, ka, lai nedaudz ienestu sauli un prieku savā ikdienā atliek tikai pasmaidīt vai padomāt, par kaut ko jauku un labu, jo cik bieži tad sanāk būt optimistam, visapkārt tikai vienas vienīgas problēmas. tāpēc pasmaidi, tas tiešām nesāp un neko nemaksā.
patiesībā, pat nezinu kapēc, bet šobrīd esmu nedaudz, bet priecīga, liekas, ka nepamatoti, bet zini, arī tā ir labi. un ir patīkami apzināties, ka kādam esi svarīgs un neesi aizmirsts, tā pat, ir jauki vienkārši apjautāties kādam kā iet, vai vienkārši pateikt, ko labu, jo arī tas daudz piepūles neprasa.
un nobeigumam, vienkārši pasmaidi. :)
*those real simple things bring joy to our lifes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru