lost/random thoughts

*noskatījos filmu Little Women, liels '+' šodienai, vismaz lika aizlidināt domas kkur pavisam citur, tā pat arī lika pasmaidīt un raudāt. tiešām patika.

*lai nu kā, ne pavisam nejūtos savā ādā. tgd uz vakara pusi jūtos vēl vairāk izsista no līdzsvara.

pat nezinu, ko lai raksta, bet vnk bija sajūta, ka kko vajag uzrakstīt.

*šodien vairākas reizes domāju, ka gribētu atgriezties atpakaļ laikā, nu dzīvot kādā no jau piedzīvotajiem notikumiem un šo to izlaist, bet kas zina, varbūt tad viss nebūtu tā kā ir tgd. īstenībā, nezinu, kas būtu labāk......dzīvot šodienai - jā, bet man tas īsti labi nesanāk.

*man tomēr tik ļoti patīk klavieru skaņa, nomierina, vienīgi žēl, ka mana aizraušanās ar spēlēšanu apsīka.

*citreiz ir sajūta, ka esi pavisam vientuļš, kaut arī teorētiski jau neesi, bet tā sasodītā sajūta neliekās mierā. laikam tā jūtos šobrīd.

*sāku arī rakstīt vēstuli Leeshai, man pietrūkst viņa un arī vasara, tas pozitīvisms, ko viens mazs cilvēciņš spēj dot!

*citreiz iedomājos sevi citu cilvēku vietā, bet beigās vienmēr nonāku pie tā, ka to, kas man ir nekad nespētu pilnīgi visu aizmainīt pret kko citu.

*starpcitu! tikko atcerējos, ka man ir vēl ļoti daudz bildes, kuras jāsalīmē pie sienas, bet pavisam vienkārši - vairs nav kur!

/Bruno Mars - Who Is/ šodien mani velk uz šitādām dziesmām.

/Bruno Mars - Long Distance/

imagine life without happiness

sēžot mājās, it kā veseļojoties, esmu galīgi nogarlaikojusies un noilgojusies pēc draugiem, treniņiem (nu ļoti, ļoti) un jā, pat pēc skolas nedaudz.
pa šīm pāris dienām/naktīm, kad mokos bezmiegā (laikam zāļu ietekmē) man ir bijis laiciņš, lai padomātu, tiešām liekas, ka esmu gandrīz visu dzīvi pārdomājusi: ir lietas, pēc kurām tiešām ļoti ilgojos un gribētu, lai tās notiek/piepildās, bet tajā pat laikā - visam pienāk savs laiks un kad pienāks īstais brīdis, tas arī notiks, tāpēc vienkārši, ļaušu, lai viss iet savu gaitu un pati palēnām iešu uz priekšu, jo nekas nestāv uz vietas, vai ne? dzīve jau neapstājas.
vēl gribēju šodien pieminēt, ka, lai nedaudz ienestu sauli un prieku savā ikdienā atliek tikai pasmaidīt vai padomāt, par kaut ko jauku un labu, jo cik bieži tad sanāk būt optimistam, visapkārt tikai vienas vienīgas problēmas. tāpēc pasmaidi, tas tiešām nesāp un neko nemaksā.
patiesībā, pat nezinu kapēc, bet šobrīd esmu nedaudz, bet priecīga, liekas, ka nepamatoti, bet zini, arī tā ir labi. un ir patīkami apzināties, ka kādam esi svarīgs un neesi aizmirsts, tā pat, ir jauki vienkārši apjautāties kādam kā iet, vai vienkārši pateikt, ko labu, jo arī tas daudz piepūles neprasa.
un nobeigumam, vienkārši pasmaidi. :)



*those real simple things bring joy to our lifes.