māsa

Kādreiz mēdzu pasapņot un aizlidināt domas tālu prom no realitātes.

Japāņu pastkastītēs nedaudz redzu to pašu vīziju, ko todien, kad man tika zīlēts tējas biezumos - patiesībā, tik traki nemaz nešķiet, ja paveras apkārt plašajos Tibetas kalnu augstumos. Nešķiet neparasti izbēgt no karstās lielpilsētas straumes vai neredzēt savus mīļos. Tik šķietami ikdienišķi stāvu kalna virsotnē un veros mežā, caur kuru mulsinoši lēni rit upe. Dīvaini likās toreiz, kad, piedūmotajā teltī, viņa ar savu, tobrīd, ironiski aizsmakušo balsi sacīja, ka kalna virsotnē visu sapratīšu, radīšu atbildes. Kādas atbildes? Kādā kalnā? - domāju tad, bet tagad skaidri zinu, ka Tālo Austrumu kalniem piemīt kāds mistisks atklāsmju gars un tā dvaša ir brīnumaina.

/neatceros, kā, kapēc un kad šis tapa, bet tikko uzgāju kādā vecā pierakstu blociņā/

Getting what you want always comes with strings attached

te quiero

done with the nice, bitch

krist un celties.
kādam vienmēr būs prieks un gandarījums pār tavu sakāvi. labākos un stiprākos vienmēr gribēs salauzt ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, arī ar it kā neatļautajiem. tiks mesti naži tavā mugurā un raktas bedres ceļā.

jauka? varbūt pat pārāk. liekas, ka mana problēma ir tā, ka viss un visi liekas pārāk balti un pūkaini.

however, just keep trying to pull me down and you'll witness the beast. done with the nice, bitch

go hard or go home

lost/random thoughts

*noskatījos filmu Little Women, liels '+' šodienai, vismaz lika aizlidināt domas kkur pavisam citur, tā pat arī lika pasmaidīt un raudāt. tiešām patika.

*lai nu kā, ne pavisam nejūtos savā ādā. tgd uz vakara pusi jūtos vēl vairāk izsista no līdzsvara.

pat nezinu, ko lai raksta, bet vnk bija sajūta, ka kko vajag uzrakstīt.

*šodien vairākas reizes domāju, ka gribētu atgriezties atpakaļ laikā, nu dzīvot kādā no jau piedzīvotajiem notikumiem un šo to izlaist, bet kas zina, varbūt tad viss nebūtu tā kā ir tgd. īstenībā, nezinu, kas būtu labāk......dzīvot šodienai - jā, bet man tas īsti labi nesanāk.

*man tomēr tik ļoti patīk klavieru skaņa, nomierina, vienīgi žēl, ka mana aizraušanās ar spēlēšanu apsīka.

*citreiz ir sajūta, ka esi pavisam vientuļš, kaut arī teorētiski jau neesi, bet tā sasodītā sajūta neliekās mierā. laikam tā jūtos šobrīd.

*sāku arī rakstīt vēstuli Leeshai, man pietrūkst viņa un arī vasara, tas pozitīvisms, ko viens mazs cilvēciņš spēj dot!

*citreiz iedomājos sevi citu cilvēku vietā, bet beigās vienmēr nonāku pie tā, ka to, kas man ir nekad nespētu pilnīgi visu aizmainīt pret kko citu.

*starpcitu! tikko atcerējos, ka man ir vēl ļoti daudz bildes, kuras jāsalīmē pie sienas, bet pavisam vienkārši - vairs nav kur!

/Bruno Mars - Who Is/ šodien mani velk uz šitādām dziesmām.

/Bruno Mars - Long Distance/

imagine life without happiness

sēžot mājās, it kā veseļojoties, esmu galīgi nogarlaikojusies un noilgojusies pēc draugiem, treniņiem (nu ļoti, ļoti) un jā, pat pēc skolas nedaudz.
pa šīm pāris dienām/naktīm, kad mokos bezmiegā (laikam zāļu ietekmē) man ir bijis laiciņš, lai padomātu, tiešām liekas, ka esmu gandrīz visu dzīvi pārdomājusi: ir lietas, pēc kurām tiešām ļoti ilgojos un gribētu, lai tās notiek/piepildās, bet tajā pat laikā - visam pienāk savs laiks un kad pienāks īstais brīdis, tas arī notiks, tāpēc vienkārši, ļaušu, lai viss iet savu gaitu un pati palēnām iešu uz priekšu, jo nekas nestāv uz vietas, vai ne? dzīve jau neapstājas.
vēl gribēju šodien pieminēt, ka, lai nedaudz ienestu sauli un prieku savā ikdienā atliek tikai pasmaidīt vai padomāt, par kaut ko jauku un labu, jo cik bieži tad sanāk būt optimistam, visapkārt tikai vienas vienīgas problēmas. tāpēc pasmaidi, tas tiešām nesāp un neko nemaksā.
patiesībā, pat nezinu kapēc, bet šobrīd esmu nedaudz, bet priecīga, liekas, ka nepamatoti, bet zini, arī tā ir labi. un ir patīkami apzināties, ka kādam esi svarīgs un neesi aizmirsts, tā pat, ir jauki vienkārši apjautāties kādam kā iet, vai vienkārši pateikt, ko labu, jo arī tas daudz piepūles neprasa.
un nobeigumam, vienkārši pasmaidi. :)



*those real simple things bring joy to our lifes.

before a new, fresh start.

I'm supposed to be the soldier who never blows its composure

Even though I hold the weight of the whole world on my shoulders

I am never supposed to show it, my crew ain't supposed to know it

Even if it means goin' toe to toe with a Benzino it don't matter

I'd never drag them in battles that I can't handle unless

I absolutely have to

I'm supposed to set an example

I need to be the leader, my crew looks for me to guide 'em

If some shit ever just pop off, I'm supposed to be beside 'em

/Eminem - Like toy soldiers/

'' love of a family is life's greatest blessing'' /Laura Vētra/

NYC for Christmas. love it.

lieliski pavadīts laiks - ģimene, ziemassvētki un NY.

prāts pārāk noguris, lai pastāstītu sīkāk par braucienu.